2.4 Nošķiršanās
Ir
jāliek alkaholiķim atteikties, pēc tam palīdzot ceļā uz uzvaru,
iejaukšanās ir nepieciešama. Tāpat kā Dievs iejaiucas mūsu bezcerīgajās
dzīvēs, vedot mūs pie sevis. Krustu var pielīdzināt Dievam, kurš
strauji atver debesis un nāk lejup uz zemi. Šāda radikāla rīcība
alkaholiķa dzīvē nozīmētu pilnīgu nošķiršanos no iepriekšējā. Dievs
nesūtija savu Dēlu dusmās vai aizkaitinājuma dēļ, sērotu mūsu dēļ, vai
būtu mūsu piesātināts. Viņš to darija ar aprēķinu, augstākā mērā
pašuzupurējoties. Tas ir šablons, pēc kura Kristadelfiešu ģimenei ir
jāatdalas no sava alkaholu lietojošā locekļa.
Alkaholisms
ir grēks, sapratīsim to tieši. Visā pasaulē šo vienkāršo patiesību
cenšas saprast pēdējos 100 gadus. Alkaholisms progresē sākot no grēka
līdz psiholoģiskai problēmai kā slimība, un dažiem arī kā pilnīgs
garīgās veselības diskomforts. Tas var būt visas šīs lietas, taču tas
ir grēks, nav svarīgi cik garīgas vai fiziskas nekārtības tas ir
radījis. Uztverot šo lietu, Kristadelfiešu alkaholiķis var saskatīt
perspektīvu, ko neticīgais nespēj dalīt. Taču kā Dievs attiecas pret
ierastu grēku? Viņam ir milzums pieredzes, kas piedzīvota arī kopā ar
Israēlu tā darbos. Un traģiski, ka Viņam ir vēl vairāk pieredzes
piedzīvojot mūs. Kad Israēls akli pārdeva sevi grēkam, viņi bija
līdzīgi kā alkaholiķi- dzēra un stindzināja savu atbildību pret to
Kungu. Kā Dievs reaģēja? Viņš neteica- “Nu, Israēl, šīs ir beigas ar
mūsu saistību, Es ar tevi vairs neko negribu darīt, ej prom un nekad
nenāc pie manis atkal!” Vai Dievs nošķīrās no saviem ļaudīm? Nekādā
gadījumā (Romiešiem 11: 1,2). Viņš jutās, it kā iznīcinātu daudzus no
viņiem, bet nekad to neizdarija. (Otrā Mozus 33,34) Saskaņā ar Jozejas
grāmatu, Viņš jutās kā pavedinātājs mīlnieks, cilvēks, kurš apprecējis
sievieti, kurai patīk būt par prostitūtu. Viņš skuma par saviem ļaudīm.
Viņš viņus mīlēja, tik dziļi. Viņš sūtija savus kalpus pie viņiem, un
tad savu Dēlu, lai atsauktu viņus atpakaļ pie Sevis. (Mateja ev. 21:
33- 38), zinot, ka viņi Viņu nonāvēs. Manifestējoties Tēvam, Jēzus nāca
pār Jeruzālemi, dedzīgi vēlot viņiem atgriezties pie Tēva: “Ak,
Jeruzāleme, Jeruzāleme…” (Mateja ev. 22:37) Līdzībā ar izšķērdīgo dēlu,
kam pirmā prasība pret Tēvu, dedzīgi gaidot Israēla atgriešanos pie
Viņa, pēc izklīdināšanas neebreju pasaulē.
Arī
cita Bībeles liecība runā, kā Dievs radija distanci sev no Israēla.
Viņš to nedarīja visvairāk tādēļ, ka viņi būtu apgānijuši Viņu, vēl
mazāk tādēļ, ka Viņš būtu aizkaitināts vai mulsināts. Viņi turpināja
mulsināt Dievu, negodā nesot Viņa vārdu starp neebrejiem. Viņa
mīlestība stāv pāri šīm lietām. Viņš pacieta šo kaunu mīlestības vārdā
uz viņiem, un Viņš nekad nebeigs. Tad kādēļ Viņš šādi nošķīrās no
Israēla? Tikai viņu pašu labuma dēļ. Skatīt Bībeles liecību:
- Dievs
atstāja Israēlu, la tas attīrītos; tā bija daļa uguns, kurai jāuzliesmo
pār viņu sārņiem (Ēcechiēla 22:20-22). Tas bija tīrs nolūks un mērķis
Viņa rīcībai.
-
Dievs viņus tā atstāja, ka viņu grēka kailums nevarēja palikt apslēpts
viņiem pašiem- Viņš viņus vairs neaizstāvēja neebreju pasaules acīs.
(Ēcechiēla 23:29)
- Jesaja
izmanto Israēla atstāšanas faktu, kā pamatu aicinājumam atgriezties pie
tā Kunga (Jesajas 2:5,6). Viņš viņus atstāja tikai tā, lai viņi varētu
pēc tam atgriezties ar pilnu sirdi. Taču Viņš, protams, ļoti gribēja,
lai tie atgriežas.
- Dievs teic Israēlam, ka tādēļ, ka Viņš viņus atstāj, viņiem pašiem būs Viņš jāuzmeklē (Āmosa 5:2,4)
- Dievs atstāja savus ļaudis līdz brīdim, kad viņi saprata- viņu problēmas ir tādēļ, ka tas Kungs nav ar viņiem. (Piektā Mozus 31: 17)
- 2.
Liaku 12: 5,6 mēs lasām, kā Dievs atstāja Israēlu, nododot viņus Šišaka
rokā, taču tādēļ viņi stindzināja savas sirdis, un Viņš atgriezās pie
viņiem.
- Dievs
atstāja Hiskiju, lai Hiskija pats atklāj, kas bija viņa sirdī- jo Dievs
to jau zināja, noteikti, bez kādas pārbaudes. (2.Laiku 32:31)
- Nechemijas
9:28,31 izmanto to pašus ebreju vārdus par atstāšanu divās nozīmēs- “Tu
atstāji viņus viņu ienaidnieku rokās… taču savā lielajā žēlastībā Tu
viņus nepameti” Dievs atstāja Israēlu, taču dzirdēja viņus viņu asarās
un atgriezās pie viņiem atpakaļ; galu galā Viņš viņus nebija pametis
savā neizmērojamajā laipnībā un žēlastībā. Ciāna jūtas Dieva pamesta,
taču saprot, ka tas nekad nebija noticis (Jesajas 49:14). Tas bija
licies kā īss brīdis, kad Dievs būtu viņu pametis.(Jesajas 54:6,7)
Iespējams,
šis viss ir kā paraugs mums. Ir ļoti grūti pamest alkaholiķi ar tikpat
šķīstu mērķi kā Dievs to darija. Tu taču esi izmantots… taču šādi tiek
bīstami pārbaudīta Dieva laipnība. Mēs nevaram pilnībā pamest ģimenes
locekli pazudušu alkaholismā. Taču mēs varam nošķirt viņu kaut kādā
pakāpē. Bija plāns un mērķis Viņa distancei, tās nebija dusmas,
aizkaitinājums vai nogurums no cilvēka vājībām. Ja Dievs būtu
turpinājis aktīvas attiecības ar Israēlu, ejot caur nebeidzamu grēka
ciklu, tiesāšana, neliela nožēla, apsolijumi rīkoties labāk, piedošana,
grēks, tiesāšana… tad īsti strīdi netiktu skaitīti. Viņa distance no
viņiem atstāj viņus pietiekoši, lai liktu iet īstā nožēlā, ko Viņš
gaida. Taču ir briesmīgi un traģiski grūti Dievam šādi rīkoties.
Hozejai
ir daži apraksti, par Dieva sirds ciešanām nošķiroties, es esmu atradis
precīzus tekstus: “Bet kā lai Es rīkojos ar tevi, kā Es tevi lai
atstāju, Ēfraim, kā lai Es nododu tevi citu rokās, Israēl? –Vai lai Es
vienkārši nepārvēršu tevi par Admu un nesagrauju drupās kā Ceboimu, kad
aas šīs pilsētas tika izpostītas? Bet mana sirds noskaņota citādi, Es
esmu par daudz dedzīgs savā žēlastībā, lai Es rīkotos pēc savas dusmu
versmes un lai Es izšķirtos Ēfraimu iznīcināt galīgi. Jo Es esmu Dievs
un ne cilvēks, Es esmu svētais tavā vidū, bet Es nenākšu pie tevis savu
dusmu bargumā”(Hozejas 11:8,9)Šeit Dievs cīnās ar Sevi. Viņš bija
apsolījis izpildīt Savu niknumu pār viņiem, iznīcināt viņus ar Sodomas
tiesu, jo tie bija izturējušies vēl sliktāk. Tomēr Viņš pats Sev to
aizliedz darīt. Jo Viņš tos mīlēja. Vai atkal: ”Es atteicos no sava
nama, es pametu savu mantas tiesu un nodevu savu sirdsmīļo viņa
ienaidnieku rokās.” (Jeremijas 12:7; 2.Ķēniņu 21:14; Psalmi 78:60).
Jāievēro, ka Dievs jau iepriekš apsola nekad neatstāt savus ļaudis
(1.Samuēla 12:22; Psalmi 94:14). Lai arī Viņš tika vests uz to Israēla
darbu dēļ. Tamdēļ neiekrīti agrāka apsolijuma slazdos, kas izteikti
agrāka alkaholisma stadijā, tādejādi atbalstot un uzturoties kopā ar
grēku. Protams, nošķiršanās ir kā pēdējā izeja.
Tev
ir jāatkāpjas no alkaholiķa, iespējams, pat fiziski viņu atstājot. Taču
tās būs sirdssāpes, nav svarīgi, cik nikns tu jūties uz personu. Dievs
zina tavas sāpes un Viņš būs tuvu tev. Jo Viņš arīdzan iet cauri tam
visam kopā ar saviem bērniem. Šāda nošķiršanās ir tikpat nepieciešama,
kā alkaholiķa nožēla. Citādi tu kļūsi atkarīgs, cita personības vājumā
ietīts, ne neatkarīgs Dieva bērns, kas aug kā palmas koks, kas aug
Dieva vārdu strautu ūdeņos. (Psalmi 1:3). Kā rāda šādas šķiršanās, tās
ir grūtas un variē no viena gadījuma rakstura uz otru. Fiziska
nošķiršanās nav automātiska vai nepieciešama atbilde, kamēr, protams,
alkaholiķis tevi neaizskar. Tiecies pēc mīlestības izrādīšanas, ne
simpātiju, ko viņš bieži nepareizi iztulko. Nekādā gadījumā nenošķiries
niknuma motīvu dēļ, bet drīzāk aiz mīlestības. Paskaidro, ko tu dari,
kādēļ. Paskaidro, ka vairs nepiesegsi alkaholiķi atvainojoties citiem.
Tu vairs nepalīdzēsi dzert, dodot naudu, pērkot alkaholu, negrozīsi
lietas, pieslēpjot viņa vai viņas dzeršanu. Paskaidro, ka pildi savu
kalpošanu Dievam citādi, nekā pilnīgi iesaistoties alkaholiķa dzīvē.
Taču nomierini, ka nošķiršanās nenozīmē pamešanu. Tu viņu mīli. Dievs
mīl mūs un mūsu grēki nekad neaizšķērsos ceļu pie Viņa Kristū, drīzāk
tie stiprina sadraudzību ar Viņu. Izskaidro alkaholiķim, ka patiesi
centies rīkoties pēc Bībeles motīviem, līdzīgi kā Dievs ar Israēlu.
Pārliecini, ka tava nošķiršanās nav paziņojums par viņu tiesāšanu no
tavas puses. Uzsver, ka arī tu esi vienkāršs grēcinieks citās jomās,
uzmanies, ka neliec viņam padomāt, ka uzskati sevi par pareizāku, nekā
alkaholiķis, vai labākā pozīcijā pret Dievu, nekā viņš, jo tavi grēki
nav tik atklāti. Atgādini par pantu Bībelē, kas saka ”Dažu cilvēku
grēki ir visiem zināmi un iet viņiem pa priekšu, bet citiem grēki vēl
arī seko” [un tas attiecas uz alkaholiķi], ka citiem ir grēki, kas vel
tikai paredzami(1. Timotejam 5:24). Un pie šīs otrās kategorijas, tu
vari teikt no sirds, esi pieskaitāms arī tu, un tu esi noraizējies par
to.
Iesim ar Dievu
Beigās
ir jārīkojas pēc principa “Iesim ar Dievu”. Taču tas, protams, nenozīmē
vienkārši aiziet no problēmas. Mēs nevaram kādu galīgi izmainīt neko
nekontrolējot, lai arī daudziem piemīt nedaudz no “Kristus kompleksa”,
tēlojot Dievu, domājot, ka vienīgi mūsu rokās ir viss, lai kaut ko
mainītu. Un mēs sliecamies slikti justies, kad nevaram to sasniegt.
“patiesa mīlestība nemeklē savu labumu” (1.Korintiešiem 13:5); mūsu
mīlestībai pret alkaholiķi jābūt tīrai un daļai no mūsu pašu mīlestības
pret sevi. Pašpaļāvība Jēzū nav bijusi iespaidošanās no tā, cik maz
esam atbildīgi par Viņa darbiem. Viņam bija dienas kārtība, taču Viņš
to nekad nav uztiepis. Mūsu robežai jābūt stingri noteiktai, ka
netiekam ietekmēti no atkarīgās personas, pārņemti ar viņu tā, ka tas
kaitē mūsu attiecībām ar Dievu. Lielais padomdevēju apjoms rāda, cik
vienkārši pat profesionāļiem ir iekrist šajā lietā. Galu galā mēs varam
tikai apzināties sevi un savu atbildību par esošo. Iedomāsimies un
mēģināsim panākt ikdienišķu mājas dzīvi. Tas nāk par labu ne tikai
iesaistītajiem bērniem, bet arī kaut kādā mērā liek kļūt par sitoācijas
kontrolētāju stāvoklim, kurš citādi ir haotiska ģimenes sitoācija. Tad
būs regulāras maltītes, regulāra Bībeles lasīšana un centieni izprast.
Atpūta un naktsmiegs regulārs. Šīs lietas netiks traucētas tik tālu,
cik fiziski esi spējīgs tās uzturēt. Izlasiet un pārlasiet 37. Psalmu,
pasvītrojot, cik reizes ir minēts “neraizēties” jebkuros apstākļos-
mūsu personīgo attiecību ar Dievu un cerību uz mūžīgo dzīvi dēļ. Raizes
ir viena no skaidrām un raksturīgām pazīmēm ģimenēs, kuru vidū ir
alkaholiķis.
Kaut
reize, kad alkaholiķis ir iznests līdz atteikšanās fāzei, tā paver
reālas iespējas. Ir pieejami pieredzējuši konsultanti, gan
Kristadelfiešu, gan laicīgie, un anonīmo alkaholiķu zari ir izplēsti
pār pasauli. Mans ieteikums noteikti ir mēģināt dabūt kvalificētu
Kristieti, uz Bībeles pamatiem balstītu konsultantu, kuram jāiejaucas
tiklīdz, kā alkaholiķis to vēlas. ‘Slimība’ patiesi ir ārstējama, ar
Dieva palīdzību! Tikai 15% Amerikas alkaholiķu ārstējas pēc pašu brīvas
gribas. Vairākumu sastāda tie, par kuriem kāds rūpējas.
