2.3 Palīdzam vai nespējam palīdzēt?
Alkaholiķiem
nepieciešama palīdzība. Taču ar palīdzību es domāju ko tādu, ko pati
persona nevar izdarīt savā labā. Tie daudzie, kas dzīvo kopā ar
alkaholiķi, kļūst apsēsti ar viņu un cenšas tikt galā ar dzīvi, jo
alkaholiķis turpina žūpošanu. Diemžēl viņi paši ātri vien savu
‘palīdzību’ var pārvērst gluži pretējā virzienā, veicinot alkaholiķa
dzeršanu. Sekojoši jautājumi varētu palīdzēt noteikt īsto stāvokli
starp palīdzību un nespēju palīdzēt alkaholiķim tavā dzīvē:
1. Vai
tu esi kādeiz atklājis(-usi), ka alkaholiķis nejūtas labi, ‘jūtoties
slims’, to stāsta savam darbadevējam, melojot par saviem simptomiem?
2. Vai tu esi uzņēmies(-usies) daļu atbildības par alkaholiķa dzeršanu un izturēšanos pret citiem?
3. Vai tu esi izvairījies (-usies) runāt par viņa/viņas beigšanu dzert, baidoties no viņa/viņas reakcijas?
4. Vai tu esi galvojis(-usi) par viņu cietumā, vai maksājis (-usi) drošības naudu, par viņa/viņas soļiem uz brīvam kājām?
5. Vai tu apmaksā rēķinus, kurus viņam/viņai būtu jāapmaksā?
6. Vai tu aizdod viņam/viņai naudu?
7. Vai tu esi mēģinājis(-usi) sadzert kopā ar viņu, cerībā uzlabot jūsu attiecības?
8. Vai
tu esi devis(-usi) viņam/ viņai ‘vēl vienu iespēju’ un tad vēlvienu un
vēlvienu? Šajā gadījumā tava ticamība viņam /viņai kļūst progresīvi
vājāka.
9. Vai tu esi draudējis(-usi) nošķirties no viņa/viņas kaut kādā jomā un neesi to izdarījis(-usi)?
10. Vai tu esi pabeidzis(-gusi) kādu darbu vai projektu, ko alkaholiķis nav spējis pabeigt?
Beigās,
visas šīs lietas sekmē alkaholiķa dzeršanu drīzāk, nekā palīdz
viņam/viņai pārstāt. Tādēļ ir izkalkulēts, ka 90% alkaholiķu ir
nodarbināti vai ir darba spējīgi.(8) Viņu klints pamatu
sitieni, ko dod dzīves grūtības, tiek polsterēti ar ģimenes un draugu
labvēlību, tos viņi klupina savā bezcerībā, maz- ticamajā eksistencē.
Mīlestība
sargā; to mēs zinām no 1.Korintiešiem 13., pateisa mīlestība nekad
nepazemos atklāti. No otras puses, hronisku alkaholismu nav jēgas
slēpt. Līdzīgi kā par ziloni, ko pieminēju iepriekš, noslēpumam
labpatīk tapt atklātam. Tu pats sevi notver nepatiesības tīmeklī, līdz
pakāpei, kurā tu iespaidojies visā, alkaholisma dēļ. Mēs uzsveram, ka
vadošā iezīme šai slimībai ir sevis maldināšana; daļa slimības, kas ir
izšķirošā, tu domā, ka tev tās nav. Meli, kas iet gan publiski, gan
savī, galu galā kļūst par daļu tavas psihes. Dzīvot ‘nepatiesībā’
Kristū, mēs nevaram aust turpinošu melu un maldināšanas tīmekli. Ir
jākonfrontē alkaholiķis ar šo vienkāršo faktu. Dievs novērsās no
Israēla grēka nošķiroties no tiem- Viņš ļāva satrcināt viņu klints
pamatus, lai gan tas viņus sāpināja. Mīkstinot kritienu, nav iespējams
to sasniegt. Alkaholiķim beigu beigās ir jāredz sevi pašu, kopā ar savu
radītāju. Viens ieteikums ir atstāt mīļu zīmīti, paskaidrojot kādēļ tu
aizej, pavadīt nakti ārpus mājas, kad alkaholiķis atsāk dzeršanu. Mums
visiem būtu jāapzinas, ka tiem, kas dzīvo kopā ar alkaholiķi, tāpat ir
nepieciešams atbalsts, gluži kā apsēstībā ieslēgtajam alkaholiķim.
Dievs
rīkojas ar saviem nepakļāvīgajiem ļaudīm kā konsekvents, tomēr ir
raksturīgas negaidītas plāna izmaiņas, ko Viņa patiesā laipnība un
žēlastība prasa. Tie, kas dzīvo ar alkaholiķi, bieži izrādās
nekonsekventi rīcībā, ar plaši svārstīgu izturēšanos. Vienubrīd viņi
kliedz uz alkaholiķi, draudot ar visu, no nāves līdz šķiršanās prāvai;
citubrīd līdzjūtīgi glābj no pēdējās dzeršanas sekām, atvainojas
citiem, un tml. Viņi labprāt uzklausītu vēl kādu apņemšanos, lai gan
tik daudz solījumu jau lauzti. Šis nav veids, kā Dievs attiecas pret
atkārtotu grēku. Viņš rīkojas, beigu beigās- izšķiroši. Es to uzsveru,
ka runāju par smagu alkaholismu, ne gadījuma rakstura iedzeršanu.
Beigās, mīlestībā, Dievs aiziet no rūdīta grēcinieka. Šo liet mēs
aplūkosim sīkāk.
