Dziļākas izpratnes nodaļa - Ticība, ka cilvēciskas būtnes ir Dieva radītas

Tādēļ, ka esam radīti pēc Dieva līdzības, mums jānodod sevi pilnībā Viņa mērķim (Mateja 22:19-21). Lai kāds būtu Dieva tēls; t.i. mūsu ķermenis- tam ir jātop atdotam Viņam. “Tas ir Viņš, kas mūs radījis, un tādēļ mēs esam Viņa.” (Psalmi 100: 3) Mums jābūt Viņa reāli, jo Viņš ir mūsu radītājs.Nav tā, ka mēs ticam tikai radīšanai drīzāk, kā evolūcijai; ticībai par radīšanu ir jāizdibina dzīve no radītāja. Dievs ir radījis mūs pēc savas līdzības, tādēļ mums nevajadzētu nolādēt cilvēku (Jēkaba vēstule 3:9). Iemesla, ka nesam Viņa līdzību, dēļ mums jāizturas pret visiem cilvēkiem it kā Dievs būtu starp viņiem. Mēs neizturamies pret kādu, kā varam to darīt pret dzīvnieku, kas nav radīts pēc Dieva līdzības. Tā kā esam viņa izskatā radīti, mēs tādēļ nedrīkstētu nogalināt cilvēku. (Pirmā Mozus 9:6). Jēkabs pēc būtības saka to pašu, mācot par līdzību ar Dieva izskatu, mēs nedrīkstētu kādu nolādēt. Nolādēt cilvēku nozīmē viņu nogalināt. Tas ir galvenais Jēkaba atsauksmē uz Pirmo Mozus grāmatu. Diezgan vienkārši, personas cieņa citos ieaudzina atbalstošu pārliecību, ka viņi arī ir radīti pēc Dieva līdzības.

 Pavērojot mūsu uzvedību.

Psalmi 94: 8,9 māca muļķiem būt gudriem un pavērot savu uzvedību, jo “Viņš radīja debesis, vai tad Viņš nedzirdēs? Viņš, kas radīja aci, vai tad Viņš neredzēs?”. Fakta, Dievs ir patiesi mūsu personīgais veidotājs un radītājs, atspoguļojums, ved uz saprašanu, ka Viņš tādejādi redz un zin visas lietas. Šie pravieši spēcīgi saista mūs ar pārliecību, ka runājot savus vārdus, mēs esam tuvā sava radītāja klātbūtnē. Un atcerēsimies, ka tas tika atzīts Dieva radītāja un dabas apjoma dēļ, kas lika Ījabam nožēlot grēkus; tas nav kas tāds, ko varam pasīvi apdomāt. Tādēļ, ka “Viņa rokas mani ir radījušas un veidojušas: tādēļ dod man saprašanu, lai es varētu iemācīties saprast Viņa baušļus. ( Psalmi 119: 73). Dāvids izprata, ka tādēļ, ka viņš radīts pēc Dieva fiziskā izskata līdzības, viņam bija cieņa un vēlme būt arī garīgi pārveidotam pēc Viņa garīgās līdzības; un viņš lūdza spēku paklausībai Dieva plānam.

Pūles

Tiek bieži aizmirsts, ka darbs ir radīšanas rezultāts, ne pazudināšana. Ir Dieva saprašanā, ko nozīmē attiecības ar Viņu un pašnodošanās Viņam, kā Viņš to ir paredzējis. Tādēļ ļoti nepareizs ir gara slinkums, ko iedveš alkahla kultūra, radot biežu vēlmi iegūt pēc iespējas vairāk laika priekš ‘atpūtas’ kopā ar pudeli; lai kādas pūles, lai ko būtu paredzējis Dievs radot.

Personas nozīme

Tikai tie, kas tic Dieva radīšanas faktam un kuriem ir iespēja uz mūžīgo glābšanu, var patiesi saprast personas vērtību. Tikai tie var aptvert cilvēka būtnes vērtību, ka mēs neesam dzīvnieki, bet ka ir brīnums cilvēka dzīvei, kas iedvesmo mūs glābt cilvēkus caur evanģēlija sludināšanu. Džons Stots ir spēcīgi teicis: “Kad cilvēka esamība zaudē vērtību, viss sabiedrībā zaudē vērtību. Sievietes un bērni tiek nicināti; slimajiem tiek atteikts viņu sagādāto neertību dēļ, vecākie kļūst par nastu, etniskās minoritātes tiek diskriminētas, kapitālisms izrāda savu riebīgāko seju, strādājošos eksplotē raktuvēs un rūpnīcās, noziedzinieki kļūst brutāli cietumos, opozīcijas viedokļi tiek noslāpēti, viena sabiedrības daļa nostājas radikāli labajā pusē, otra- radikāli kreisajā, neticīgie tiek atstāti nāvei viņu pazušanā, nav brīvības, cieņas, bezrūpīga prieka, cilvēka dzīve šķiet neesam dzīvošanas vērta, jo tā tik tikko ir cilvēciska. Bet kad cilvēka esamība kļūst novērtēta viņu iekšējo vērtību dēļ, viss mainās: sievietes un bērni tiek cienīti, slimie tiek aprūpēti un vecajiem ir atļauts dzīvot un mirt ar godu, citādi domājošie tiek uzklausīti, ieslodzītie tiek pāraudzināti, minoritātes aizsargātas, strādājošajiem tiek maksātas godīgas algas ar pieklājīgiem darba nosacījumiem, ar mērenu līdzdalību uzņēmumā un evanģēlijs tiek pieņemts pilnīgi uz zemes. Kādēļ? Jo cilvēkam ir nozīme, jo katrs vīrietis, katra sieviete un bērns, viņiem visiem ir būtiska nozīme kā cilvēka personībai, radītiem pēc Dieva tā Kunga līdzības”.